Pasakas.net

Pasakas

Nepateicība pasaules alga

Teicējs: Mārtiņš Vērdiņš

nepateiciba_pasaules_alga_agnese_deruma0001.jpg
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

   "Ja man pasaules alga jāpierāda, tad stāstīšu pats savu dzīves gājumu." Zirdziņš, bērītis, nu iesāk tā: "Augu pie mātes līdz trešajam gadam, bet ceturtajā biju pieaudzis tik daiļš, slaiks un glums zirgs, ka ceļmalā ļaudis apstājās, kad priekš karītes aizjūgts rikšoju. Tā tas gāja līdz septītajam gadam. Te kādā rudenī, savu kungu no slepkavas rokām glābdams, tā pārskrējos, ka palika divas kājas stīvas, klibas. Kungs nu mani, klibiķi, nodeva zemnieku zirgu barā, kur ar visām klibajām kājām desmit gadu sakalpoju: vilku vezumus, kūlu labību, vazāju ecēšas, aru laukus. Un nu, kad vecumā nekā vairs nespēju, mani ņem čigānam pārdot par smiekla naudu. Tomēr es tādēļ nekurnu, jo tā jau pasaules alga."

   "Vai nu dzirdi?" zaltis atkal jautā un taisās saimniekam rokā kost. Bet šis atrauj roku un saka: "Gribu vēl vienu liecinieku dzirdēt."

   Tagad zaltis to aizved pie lapsas un izstāsta strīdiņu, bet lapsa saka, ka vajagot līdz tai vietai aiziet, kur strīdiņš sācies, lai taisni spriestu. Iedams saimnieks klusu piebiksta lapsai, lai izspriežot viņam taisnību, bet lapsa tikpat klusu atkal atčukst: "Vai būs man par to pīlīte, zostiņa, vistiņa, tītariņš?""Būs, uz galvošanu būs!" Tā runādami, tie sasniedza to vietu, kur zaltis iesprūdis.

   "Te ir tā vieta, spriedi nu, kāda ir pasaules alga!" zaltis uzaicina lapsu. Bet lapsa, viltniece, atsaka, ka nemākot ātrāki taisnību izspriest, kamēr šis neparādot, kā īsti bijis iesprūdis. Zaltis ielien akmeņu starpā un iesprūst no jauna. Lapsa, to redzēdama, piemin akmeni un pārspiež zaltim galvu, teikdama: "Tāda ir pasaules alga!" Saimnieks nu ved lapsu uz mājām, lai aizmaksātu par taisno spriedumu. Lapsa paliek pagalmā laizoties un saimnieks ieiet pie saimnieces pēc pīlēm, zosīm. Bet saimniece, to dabūjusi zināt, paliek pikta un uzsauc saimniekam: "Vai tev kādas pīles, zosis, vistas, tītari pieder? Raugi tik viņas aiztikt, tad redzēsim. Viesul, Piktul, cui! pi! trieciet to viltnieci, lapsu, no pagalma mežā.”

   Lapsa, nabadzīte, muka, muka, bet mazuliet tēva dotās bikšeles suņi tomēr ieskrambāja. Tāda ir pasaules alga!

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google